Es un vīns.: 2014

Itālijas vīnu reģioni.

Turpinājumā rakstīšu par „Veco Pasauli” un kā pirmo valsti apskatīšu Itāliju. Itālija tiek sadalīta 20 reģionos, kuros tiek ražoti dažādas kvalitātes vīni. Par konkrētiem reģioniem rakstīšu nākamajos rakstos, bet šajā rakstā vairāk pastāstīšu par Itālijas vīna kultūru un apzīmējumiem.

Itālijas vīna vēsture – Itālijā vīna kultūru aizsāka Grieķi, kas apmetās Romā uz dzīvi 7. – 8. gs. p.m.ē.. No viņiem šo kultūru pārņēma vietējās ciltis, kas dzīvoja Lātijā. Itāļi Grieķiem var pateikties par to, ka tie izplatīja vīnkopības kultūru teritorijās, kuras tie iekaroja. Romieši aktīvi veicināja vīna ražošanas tehnikas modernizēšanu un uzlabošanu. Tieši Romieši uzlaboja preses vīnogu sulas spiešanai, sāka vīnus sadalīt pēc vīnogu šķirnēm un izveidoja pirmo sadalījumu pēc reģiona un klimata ietekmes uz vīnogu augšanu. Itāļi pirmie sāka izturēt vīnu ozolkoka mucās un sāka lietot koka korķus. Romieši ļoti veiksmīgi nogatavināja vīnu 26 litru lielās amforās, uz kurām norādīja datumu, kurā vīns iepildīts un no kura reģiona nācis. Ļoti slaveni Romas rakstnieki savos darbos aprakstīja vīna kultūru un dzīres. Kopumā tika pieminētas ap 80 vīnu šķirnes Itālijā vīnu godāja ļoti augstu un tam piedāvāja šādu teicienu "In vino veritas" (vīnā ir patiesība). Vīns skaitijās kā dižciltīgo dzēriens, bet strādniekiem un kareivjiem vīnu deva stipri atšķaidītu. Vīns augstajā sabiedrībā tika dzerts īpašā veidā, sākumā vienā telpā dzēra ūdeni no speciāliem traukiem, pēc tam uz blakus telpu tika uzaicināti tikai vīrieši, kurā tika lietots vīns, parasti mājas saimnieks izvēlējās cik stipri vīnu atšķaidīt ar ūdeni(1/3 – 4/5). Sievietēm, diemžēl, Senajā Romā vīnu lietot bija aizliegts.

Phylloxera kukaiņi, kas iznīcināja lielu daļu vīnogu laukus 19.gs. beigās.

Par smagāko periodu vīndariem Itālijā, līdzīgi visā pasaulē tiek uzskatīts 19.gs. beigas un 20. gs., kad tika iznīcināti praktiski visi vīnogulauki. Pie tā vainojami „phylloxera” kukaiņi, un 2 pasaules kari. Vīndari pēc pasaules kara, smagi strādājot, atjaunoja vīnogulaukus un izveidoja pirmo apelācijas sistēmu 1963. gadā, kas tika atjaunota 1992. gadā. Mūsdienās Itālijā tiek saražoti 45 – 50 miljoni hl vīna, kas ir aptuveni 1/4 saražotā vīna pasaulē.

Turpinājumā vairāk aprakstīšu kritērijus pēc kuriem nosaka vīna kvalitāti:

Kā galvenie kritēriji Itālijā tiek uzskatīti IGT, DOC un DOCG.

IGT („Indicazione Geografica Tipica” – piederīgs konkrētam ģeogrāfiskam apgabalam) kvalitātes vīni tiek ražoti 18 reģionos no 20. IGT kvalitātes vīni netiek ražoti Piedmont un Val’Aosta reģionos.

DOC („Denominazione di origine controllata” – vīna izcelsmi kontrolē valsts institūcijas) kvalitātes vīni tiek ražoti visos 20 reģionos, kopā šobrīd tiek ražoti 329 dažādi DOC vīnu veidi.

DOCG (Denominazione di Origine Controllata e Garantita –vīnu kategorija, kas tiek pakļauta visstingrākajai valsts kontrolei) kvalitātes vīni tiek ražoti 15 rēģionos no 20 un šobrīd ir 79 vīnu veidi, kas var tikt ražoti un uz kuru pudeles var parādīties DOCG status.

Kas ir šie kvalitātes kritēriji? – 20. gs. 2 pusē Itālijā tika sarakstīti likumi, kas noteica vīna kvalitātes kritērijus un nodrošināja to autentiskumu. Lai iegūtu šo statusu vīndariem ir jāievēro ļoti strikti likumi - vīna audzēšanā, vīna izturēšanas ilgumā, alk. % vīnā, kā arī izturēšanas veidā. Neskatoties uz to, ka Itālijas populārākā vīnoga ir sangiovese, kas tiek izmantota 70% gadījumu, pateicoties dažādai augsnei (reģionu īpašība), klimatam, izturēšanas ilgumam, veidam, kā arī novākšanas laikam – vīni viens no otra ļoti atšķiras. DOCG statuss ir striktākais, kurā, atšķirībā no DOC, vīnu pārbauda padome – licencēti speciālisti, kas izraksta atļauju šī vīna pārdošanai. DOC – arī tiek veikta ļoti stingra kontrole, bet šīs kvalitātes vīniem ir pieejama lielāka teritorija, kur audzēt vīnogas, kā arī pieejama lielāka vīnogu izvēle. IGT vīnu kvalitātes kritērijs tika izveidots vēlāk nekā DOC un DOCG – šo kritēriju izveidoja, jo kāda iemesla dēļ šie vīni nevarēja iegūt augstākos kvalitātes kritērijus. Paši Itāļi uzsver to, ka daži IGT vīni mēdz būt labāki nekā DOC vīni, par ko pats pārliecinājos VinItaly 2013 izstādē. Kā vienkāršākās klases vīnus uzskata – Vino Da Tavola – vienkāršie galda vīni, kurus nekontrolē valsts. Uz to pudelēm parasti netiek norādītas vīnogu šķirnes, un šie vīni tiek pagatavoti savienojot vairāku reģionu vīnus. Parasti uz šo vīnu kvalitāti var paļauties, tikai uzticoties pašam ražotājam. Ir gadījumi, kad arī prastie galda vīni ir labas kvalitātes.

Šeit aprakstīšu vīna apzīmējumus, kas var parādīties uz vīna pudeles etiķetes:

· Abbocato – saldens;

· Amabile – pussalds;

· Amaro – ļoti sauss, rūgtens;

· Amarone – sauss vīns, kas pagatavots no kaltētām vīnogām;

· Annata – ražas gads;

· Asciutto – izteikti sauss;

· Azienda/Tenuta/Podere – reģions;

· Barrique – maza tilpuma ozolkoka muca. (225l);

· Bianco – baltvīns;

· Botte – liela tilpuma ozolkoka muca. cilindriskas formas;

· Brut – sauss, dzirkstošs vīns;

· Cantina – vīna darītava;

· Chiaretto - maigs sārtvīns;

· Classico – labākās vīna dārzu platības DOC/DOCG robežās;

· Consorzio – asociācijas, kas kontrolē vīnu kvalitāti;

· Dolce – salds;

· Fattoria – Vīndaru saimniecība.

· Frizzante – viegli dzirkstošs;

· Imbottigliato all'origine – iepildīts pudelē konkrētajā reģionā;

· Liquoroso – stiprināts vīns;

· Metodo Classico – pēc “Champanage” metodes pagatavots dzirkstošs vīns;

· Novello – jauns vīns, kurš baudāms tikai līdz 6 mēnešu vecumam, pēc garšas maigs, augļains;

· Passito – Vīns pagatavots no kaltētām vīnogām, parasti salds, retos gadījumos sauss, parasti šo vīnu pagatavo no vīnogām, kuras skārusi cēlā puve;

· Produttore – ražotājs;

· Riserva/ Riserva Speciale – vīns, kas izturēts ozolkoka mucās;

· Recioto – salds baltvīns/sarkanvīns, kas pagatavots no Passito;

· Ronco – Augstas kvalitātes vīnogu raža;

· Rosato – sārts;

· Rosso – sarkans;

· Secco – sauss;

· Spumante – dzirkstošs;

· Superiore – augstas kvalitātes vīns, kas ir ar augstāku alk. saturu, (vismaz 11.5%);

· Uvaggio – vīns, kas izgatavots no jauktām vīnogu šķirnēm;

· Vendemmia – raža;

· Vigneto – vīnogulauks;

· Vin Santo – desertvīnu stils, oriģināli nācis no Toskānas, pagatavots no vējā kaltētām Trebbiano vīnogām. Šo stilu izmanto jau vairākos Itālijas reģionos.