Itālijas vīna kultūra, apzīmējumi un etiķetes atšifrējumi.

Itālijas vīnu reģioni.

Turpinājumā rakstīšu par „Veco Pasauli” un kā pirmo valsti apskatīšu Itāliju.  Itālija tiek sadalīta 20 reģionos,  kuros tiek ražoti dažādas kvalitātes vīni. Par konkrētiem reģioniem rakstīšu nākamajos rakstos, bet šajā rakstā vairāk pastāstīšu par Itālijas vīna kultūru un apzīmējumiem.

Itālijas vīna vēsture – Itālijā vīna kultūru aizsāka Grieķi, kas apmetās Romā  uz dzīvi 7. – 8. gs. p.m.ē.. No viņiem šo kultūru pārņēma vietējās ciltis, kas dzīvoja Lātijā. Itāļi Grieķiem var pateikties par to, ka tie izplatīja vīnkopības kultūru teritorijās, kuras tie iekaroja. Romieši aktīvi veicināja vīna ražošanas tehnikas modernizēšanu un uzlabošanu. Tieši Romieši uzlaboja preses vīnogu sulas spiešanai, sāka vīnus sadalīt pēc vīnogu šķirnēm un izveidoja pirmo sadalījumu pēc reģiona un klimata ietekmes uz vīnogu augšanu. Itāļi pirmie sāka izturēt vīnu ozolkoka mucās un sāka lietot koka korķus. Romieši ļoti veiksmīgi nogatavināja vīnu 26 litru lielās amforās, uz kurām norādīja datumu, kurā vīns iepildīts un no kura reģiona nācis. Ļoti slaveni Romas rakstnieki savos darbos aprakstīja vīna kultūru un dzīres. Kopumā tika pieminētas ap 80 vīnu šķirnes  Itālijā vīnu godāja ļoti augstu un tam piedāvāja šādu teicienu "In vino veritas" (vīnā ir patiesība).  Vīns skaitijās kā dižciltīgo dzēriens, bet strādniekiem un kareivjiem vīnu deva stipri atšķaidītu. Vīns augstajā sabiedrībā tika dzerts īpašā veidā, sākumā vienā telpā dzēra ūdeni no speciāliem traukiem, pēc tam uz blakus telpu tika uzaicināti tikai vīrieši, kurā tika lietots vīns, parasti mājas saimnieks izvēlējās cik stipri vīnu atšķaidīt ar ūdeni(1/3 – 4/5). Sievietēm, diemžēl, Senajā Romā vīnu lietot bija aizliegts.  

Phylloxera kukaiņi, kas iznīcināja lielu daļu vīnogu laukus  19.gs. beigās.

Par smagāko periodu vīndariem Itālijā, līdzīgi visā pasaulē tiek uzskatīts  19.gs. beigas un 20. gs., kad tika iznīcināti praktiski visi vīnogulauki. Pie tā vainojami „phylloxera”  kukaiņi, un 2 pasaules kari.  Vīndari pēc pasaules kara, smagi strādājot, atjaunoja vīnogulaukus un izveidoja pirmo apelācijas sistēmu 1963. gadā, kas tika atjaunota 1992. gadā. Mūsdienās Itālijā tiek saražoti 45 – 50 miljoni hl vīna, kas ir aptuveni 1/4 saražotā vīna pasaulē.

Turpinājumā vairāk aprakstīšu kritērijus pēc kuriem nosaka vīna kvalitāti:

  Kā galvenie kritēriji Itālijā tiek uzskatīti IGT, DOC un DOCG.

IGT  („Indicazione Geografica Tipica” – piederīgs konkrētam ģeogrāfiskam apgabalam) kvalitātes vīni tiek ražoti  18 reģionos no 20. IGT kvalitātes vīni netiek ražoti Piedmont un Val’Aosta reģionos.

DOC („Denominazione di origine controllata” – vīna izcelsmi kontrolē valsts institūcijas) kvalitātes vīni tiek ražoti visos 20 reģionos, kopā šobrīd tiek ražoti 329 dažādi DOC vīnu veidi.

DOCG (Denominazione di Origine Controllata e Garantita –vīnu kategorija, kas tiek pakļauta visstingrākajai valsts kontrolei) kvalitātes vīni tiek ražoti 15 rēģionos no 20 un šobrīd ir 79 vīnu veidi, kas var tikt ražoti un uz kuru pudeles var parādīties DOCG status.

Kas ir šie kvalitātes kritēriji? – 20. gs. 2 pusē Itālijā tika sarakstīti likumi, kas noteica vīna kvalitātes kritērijus un nodrošināja to autentiskumu. Lai iegūtu šo statusu vīndariem ir jāievēro ļoti strikti likumi -  vīna audzēšanā, vīna izturēšanas ilgumā, alk. % vīnā, kā arī izturēšanas veidā. Neskatoties uz to, ka Itālijas populārākā vīnoga ir sangiovese, kas tiek izmantota 70% gadījumu, pateicoties dažādai augsnei (reģionu īpašība), klimatam, izturēšanas ilgumam, veidam, kā arī novākšanas laikam – vīni viens no otra ļoti atšķiras. DOCG statuss ir striktākais, kurā, atšķirībā no DOC, vīnu pārbauda padome – licencēti speciālisti, kas izraksta atļauju šī vīna pārdošanai.  DOC – arī tiek veikta ļoti stingra kontrole, bet šīs kvalitātes vīniem ir pieejama lielāka teritorija, kur audzēt vīnogas, kā arī pieejama lielāka vīnogu izvēle. IGT vīnu kvalitātes kritērijs tika izveidots vēlāk nekā DOC un DOCG – šo kritēriju izveidoja, jo kāda iemesla dēļ šie vīni nevarēja iegūt augstākos kvalitātes kritērijus. Paši Itāļi uzsver to, ka daži IGT vīni mēdz būt labāki nekā DOC vīni, par ko pats pārliecinājos VinItaly 2013 izstādē. Kā vienkāršākās klases vīnus uzskata – Vino Da Tavola – vienkāršie galda vīni, kurus nekontrolē valsts. Uz to pudelēm parasti netiek norādītas vīnogu šķirnes, un šie vīni tiek pagatavoti savienojot vairāku reģionu vīnus.  Parasti uz šo vīnu kvalitāti var paļauties, tikai uzticoties pašam ražotājam. Ir gadījumi, kad arī prastie galda vīni ir labas kvalitātes.

Šeit aprakstīšu vīna apzīmējumus, kas var parādīties uz vīna pudeles etiķetes:

·         Abbocato – saldens;

·         Amabile – pussalds;

·         Amaro –  ļoti sauss, rūgtens;

·         Amarone – sauss vīns, kas pagatavots no kaltētām vīnogām;

·         Annata – ražas gads;

·         Asciutto – izteikti sauss;

·         Azienda/Tenuta/Podere – reģions;

·         Barrique – maza tilpuma ozolkoka muca. (225l);

·         Bianco – baltvīns;

·         Botte – liela tilpuma ozolkoka muca. cilindriskas formas;

·         Brut – sauss, dzirkstošs vīns;

·         Cantina – vīna darītava;

·         Chiaretto -  maigs sārtvīns;

·         Classico – labākās vīna dārzu platības DOC/DOCG robežās;

·         Consorzio – asociācijas, kas kontrolē vīnu kvalitāti;

·         Dolce – salds;

·         Fattoria – Vīndaru saimniecība.

·         Frizzante – viegli dzirkstošs;

·         Imbottigliato all'origine – iepildīts pudelē konkrētajā reģionā;

·         Liquoroso – stiprināts vīns;

·         Metodo Classico – pēc “Champanage” metodes pagatavots dzirkstošs vīns;

·         Novello – jauns vīns, kurš baudāms tikai līdz 6 mēnešu vecumam, pēc garšas maigs, augļains;

·         Passito – Vīns pagatavots no kaltētām vīnogām, parasti salds, retos gadījumos sauss, parasti šo vīnu pagatavo no vīnogām, kuras skārusi cēlā puve;

·         Produttore – ražotājs;

·         Riserva/ Riserva Speciale – vīns, kas izturēts ozolkoka mucās;

·         Recioto – salds baltvīns/sarkanvīns, kas pagatavots no Passito;

·         Ronco – Augstas kvalitātes vīnogu raža;

·         Rosato – sārts;

·         Rosso – sarkans;

·         Secco – sauss;

·         Spumante – dzirkstošs;

·         Superiore – augstas kvalitātes vīns, kas ir ar augstāku alk. saturu, (vismaz 11.5%);

·         Uvaggio – vīns, kas izgatavots no jauktām vīnogu šķirnēm;

·         Vendemmia – raža;

·         Vigneto – vīnogulauks;

·         Vin Santo – desertvīnu stils, oriģināli nācis no Toskānas, pagatavots no vējā kaltētām Trebbiano vīnogām. Šo stilu izmanto jau vairākos Itālijas reģionos.

1.     Vīna veids;

2.     Vīna apelācija;

3.     Papildus vērtības apzīmējums;

4.     Ražas gads;

5.     Vīndara nosaukums;

6.     Vīna krāsa;

7.     Tilpums;

8.     Alkohola daudzums;

9.     Izcelsmes valsts;

10.   Iepildītāja firmas dati;

11. Importētāja dati;

Vīna "Vecā un Jaunā pasaule"

           

   

              Savā otrajā rakstā vēlētos pastāstīt par vīnu „Jauno un Veco pasauli”. Tas ir būtisks sadalījums visai vīna kultūrai.  

„Vecā pasaule” – ir Eiropas teritorijā esošās vīna ražotāj valstis – Francija, Itālija, Spānija, Vācija, u.c.  „Jaunās pasaule” – valstis, kas nav Eiropas robežās – Austrālija, ASV, Jaunzērlande, Āfrika. 

 Lielākā atšķirība šajā visā ir viens burvīgs vārds -  „terroir”. Ar šo vārdu tiek apzīmēts vīna kvalitātes standarts.  Par šiem standartiem aprakstīšu padziļināti katrai valstij atsevišķi turpmākajos rakstos, bet lai rastos neliels priekšstats par ko runāju –  „Vecās pasaules” augstākās pakāpes – Francija – Grand Cru, Itālija – DOCG, Vācija -  Prädikatswein.  Šajos reģionos ir pieņemts, ka vīna kvalitāte un garšas īpašības ir nemainīgas un cilvēkam, kas pieradis pie viena vīna nevajag uztraukties,  ka nopērkot viņu atkārtoti kaut kas var mainīties. Tā arī ir lielākā atšķirība „Jaunajai pasaulei” no „Vecās pasaules”.  „Jaunā pasaule” – ekstrēmi, vienmēr gatavi eksperimentēt un viena gada vīns var būtiski atšķirties garšā no cita gada vīna. Tas varētu būt arī būtiskākais iemesls, kāpēc viņi nemin uz etiķetes jebkāda veida kvalitātes kritērijus. Vēlētos pieminēt to, ka „Jaunai pasaulei” cilvēki paši ir izveidojuši sava veida kritēriju skalu un dažus reģionus vērtē augstāk. Arī par šiem kritērijiem katrai valstij uzsvēršu savus.

                Ilgus gadus pastāvēja viedoklis, ka Eiropas vīni ir vadošie pasaules tirgū un bija zināms, kur tiek audzētas konkrētas vīnogu šķirnes, kuras ir raksturīgākās Francijā, kuras Itālijā, kuras Austrijā un Vācijā, bet pasaulei mainoties – Eiropas tipiskākās vīnogas tika aiztransportētas uz „Jaunās pasaules” valstīm, kur tika audzētas un kultivētas. Dotajā momentā, tas jau ir pierasts, ka cilvēks var izvēlēties to pašu merlot, vai cabernet sauvignion praktiski no jebkuras valsts, jo tās ir pasaulē izplatītākās sakanās vīnogas. Bieži vien pat no jaunās pasaules kādam tā garšos labāk, nekā no vecās pasaules, jo saule ir intensīvāka, augsne iespējams piemērotāka un vīns līdz ar to kvalitatīvāks. Atgriežoties ~35 gadus atpakaļ bija lielākais šoks, kad par pasaules labāko vīnu kļuva Kalifornijas vīns, nevis kāds no pierastajiem Fraņču, vai Itāļu vīniem. Tas izveidoja lielu apvērsumu visā vīna kultūrā un palēnām „Jaunās pasaules” vīni sāka iekarot Eiropu. Dotajā momentā, tas jau vairāk nav nekāds brīnums, ja pieejot pie plaukta  Jūsu priekšā „Jaunās pasaules” vīni būs lielākā izvēlē par „Veco Pasauli”.  Šādā gadījumā -  cilvēkam nākas sev uzdot šo smagāko jautājumu – ar ko viņi visi atšķiras? – Uz šo jautājumu turpmākajos rakstos centīšos Jums rast atbildes.  

Vīna Vēsture

Domāju, ka visi ir dzirdējuši šādu apgalvojumu – vīns ir Dievu dzēriens.  Īsti nav pierādīts, kad  meklējami šī dzēriena aizsākumi un pastāv kvantums versiju kā vīns attīstījies cilvēku vidū.

                Vecie arheologi Armēnijā atraduši sulas spiedi (presi), kas datēta ar 4000. gadu p.m.ē. Senākās māla krūkas, kur tika glabāts vīns – atrastas Gruzijā, tās tiek datētas ar 6000. gadu p.m.ē.   Par šī dzēriena esamību jau senā pagātnē liecina zīmējumi uz akmeņiem un sienām, kur attēloti cilvēki, kas rokās tur kausu un valkā vīnogu lapu vainagus.    

Itāļu vīna Dievs Bacchus

Visos laika posmos vīns un olīveļļa bija svarīga tirdzniecības prece. Ēģiptē vīnu izmantoja medicīnā, balzamēšanā. Senajā Grieķijā, Ēģiptē un Romā vīnu varēja atļauties tikai aristokrātu kārta un to dzēra tikai īpašos gadījumos.  Zinātnieki pierādījuši, ka cilvēkiem , kas varēja atļauties dzert vīnu, bija „zilas asinis”, kas saistīts ar lielo vara saturu vīnā. Parastā tauta šī iemesla dēļ aristokrātu kārtu vērtēja augstāk.  Grieķu Dievs Dionīss tika uzskatīts par vīna un vīndaru aizgādni.  Romā tautai bija savs vīna Dievs Bacchus. Rietumeiropas vīna aizsākumi sākušies no Feniķiešiem, vēlāk no Romiešu plantācijām. Romieši bija pirmie, kas izveidoja koka mucas, kuras tika izmantotas vīna transportēšanai  ar kuģiem un labākai vīna uzglabāšanai. Pirmstam vīns tika glabāts ādas maisos, vai māla krūkās.  Romieši attīstīja vīnogu sulas spiedi, kā arī pirmie,kas sāka vīnogu dalīšanu pa šķirnēm un attīstija savu vīnogu audzēšanas  tehniku.

                Par vīna izcelsmi ir vairākas interesantas leģendas un stāsti, kā piemēram, Bībeles stāsts par Noa un viņa dēlu, kas Turcijā Ararat kalna pakājē audzēja vīnogas.

                Persiešu stāsts par leģendāro karali Jamshidu, kurš izraidīja no sava harēma sievieti un viņa izmisumā vēlējas izdarīt pašnāvību. Viņa devās uz ķēniņa noliktavu un vēlējās atrast kādu pudeli ar uzrakstu „inde”,  bet vienīgais, ko viņa atrada bija krūkas ar sarūgušu vīnogu sulu. Rūgšanas procesā izdalījās nepatīkama smaka un izraidītā sieviete vēlējās ar šo sulu noindēties.  Izdzerot lielu daudzumu vīna sieviete kļuva vieglprātīga un sevi vairāk nekontrolēja. Ar šo avu atklājumu sieviete devās pie Karaļa. Karalis tik ļoti aizrāvās ar šo jauno dzērienu, ka  noteica – visas Persepolis pilsētā izaudzētās vīnogas būs jālieto vīna pagatavošanai.

                Vīna pagātne stiepjas ļoti ilgus gadus un vīns no paaudzes paaudzē ir piedzīvojis lielas izmaiņas. Vīnogu audzēšanu laika gaitā ietekmējuši gan kari, gan slimības, kas ir bijuši lieli pārbaudījumi  vīndariem.