Vīna Vēsture

Domāju, ka visi ir dzirdējuši šādu apgalvojumu – vīns ir Dievu dzēriens.  Īsti nav pierādīts, kad  meklējami šī dzēriena aizsākumi un pastāv kvantums versiju kā vīns attīstījies cilvēku vidū.

                Vecie arheologi Armēnijā atraduši sulas spiedi (presi), kas datēta ar 4000. gadu p.m.ē. Senākās māla krūkas, kur tika glabāts vīns – atrastas Gruzijā, tās tiek datētas ar 6000. gadu p.m.ē.   Par šī dzēriena esamību jau senā pagātnē liecina zīmējumi uz akmeņiem un sienām, kur attēloti cilvēki, kas rokās tur kausu un valkā vīnogu lapu vainagus.    

Itāļu vīna Dievs Bacchus

Visos laika posmos vīns un olīveļļa bija svarīga tirdzniecības prece. Ēģiptē vīnu izmantoja medicīnā, balzamēšanā. Senajā Grieķijā, Ēģiptē un Romā vīnu varēja atļauties tikai aristokrātu kārta un to dzēra tikai īpašos gadījumos.  Zinātnieki pierādījuši, ka cilvēkiem , kas varēja atļauties dzert vīnu, bija „zilas asinis”, kas saistīts ar lielo vara saturu vīnā. Parastā tauta šī iemesla dēļ aristokrātu kārtu vērtēja augstāk.  Grieķu Dievs Dionīss tika uzskatīts par vīna un vīndaru aizgādni.  Romā tautai bija savs vīna Dievs Bacchus. Rietumeiropas vīna aizsākumi sākušies no Feniķiešiem, vēlāk no Romiešu plantācijām. Romieši bija pirmie, kas izveidoja koka mucas, kuras tika izmantotas vīna transportēšanai  ar kuģiem un labākai vīna uzglabāšanai. Pirmstam vīns tika glabāts ādas maisos, vai māla krūkās.  Romieši attīstīja vīnogu sulas spiedi, kā arī pirmie,kas sāka vīnogu dalīšanu pa šķirnēm un attīstija savu vīnogu audzēšanas  tehniku.

                Par vīna izcelsmi ir vairākas interesantas leģendas un stāsti, kā piemēram, Bībeles stāsts par Noa un viņa dēlu, kas Turcijā Ararat kalna pakājē audzēja vīnogas.

                Persiešu stāsts par leģendāro karali Jamshidu, kurš izraidīja no sava harēma sievieti un viņa izmisumā vēlējas izdarīt pašnāvību. Viņa devās uz ķēniņa noliktavu un vēlējās atrast kādu pudeli ar uzrakstu „inde”,  bet vienīgais, ko viņa atrada bija krūkas ar sarūgušu vīnogu sulu. Rūgšanas procesā izdalījās nepatīkama smaka un izraidītā sieviete vēlējās ar šo sulu noindēties.  Izdzerot lielu daudzumu vīna sieviete kļuva vieglprātīga un sevi vairāk nekontrolēja. Ar šo avu atklājumu sieviete devās pie Karaļa. Karalis tik ļoti aizrāvās ar šo jauno dzērienu, ka  noteica – visas Persepolis pilsētā izaudzētās vīnogas būs jālieto vīna pagatavošanai.

                Vīna pagātne stiepjas ļoti ilgus gadus un vīns no paaudzes paaudzē ir piedzīvojis lielas izmaiņas. Vīnogu audzēšanu laika gaitā ietekmējuši gan kari, gan slimības, kas ir bijuši lieli pārbaudījumi  vīndariem.